Logos


Man ir piecpadsmit gadi,
esmu tramvajā, braucu pie omes un izskatos labi
kā filmās Di Kapri-
o. Ja gribu, tad daru, ko gribu, un man ir
Po. Stulbā pelēkā sabiedrība
mani nesaprot, mums nav nekā radniecīga.
Man nupat iesākās attiecības
ar cigaretēm. Elpa smird kā no labierī-
cības. Krīt lāses
pret tramvaja logu stikliem. Drīz gāzīs.
Pa ceļam nopērku kožļeni.
Cigaretes nesaodīs pat okšķeris.
Neļaušu zināt, ka smēķēju,
jo omei es esmu pēdējais,
kurā viņa vēl vīlusies necik nav.
Es esmu klāt. Viņa smaida un nezina.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Man ir divdesmit gadi, es izskatos slikti.
Esmu māja ar izsistiem stikliem
kā Kinskis. Vējš manī nedomā rimties.
Visi cilvēki līdzinās vilkiem.
Es eju pie omes – vientuļš kā despots.
Eju kājām, gāž lietus. Es neprotu
apturēt sevi no kļūdām un nožēlas.
Visam ir mērs, es meklēju robežas tam.
Smirdu pēc tabakas, maukām un viskija,
nākotni mainu pret augstāku misiju.
„Kāpēc tā daru?” sev jautāju izmisis.
Atbilde sapuva kaunā un izbīlī.
Pazudis puišelis, aptracis,
ar vienu kāju jau kapā kā kapracis.
Ome skatās acīs, tas ir neticami –
es esmu klāt, viņa smaida, bet nezina, cik
ļoti esmu apmaldījies.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Aiz mana loga plašā iespēju pasaule,
un savu vietu tajā iespējams pazaudēt,
ja vien nav spriestspējas azotē.
Aiz mana loga plašā iespēju pasaule.

Man ir divdesmit pieci, es izskatos priecīgs
kā bērns, kas ir saņēmis liecību
labu. Es braucu pie omes
un skatos pa logu uz ikdienas hroniku.
Redzu cilvēku centienus,
lai likstas un trūkums ir sendienas.
Es mācos un palīdzu citiem,
daru labu un atvairu sitienus.
Mans spēks aug augumā.
Caur tramvaja logiem spīd saules stari.
Lai gan esmu daudz vecāks
un šis man ir tāds kā jauns etaps,
tas, kas es esmu, nav pretstats
tam, kas es biju pirms dekādes
gadu. Stāstā vairākas rindkopas.
Esmu klāt, ome smaida un zin’ to.

♫ Dziesma no albuma “Siltums”, 2013.

☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2013.