Jau trešo nedēļu vārgstu,
guļu gultā kā Elviss un lasu Frostu.
Mērķtiecīgi kā uz nārstu,
tā ļaudis uz bāru, sauc tostus
par mani; piemin kā labu esam,
mīca viens otru pālī,
liek vārdiem priekšā heštagus
un pīpē zālīti.
Ja vien es spētu tur aiziet,
es pārvestu mājās žūpu –
nošmūlējušos kā maiznieks,
sagurušu, ar kūkumu.
No dzīves izmainīšanas gūsta
izrauts, viņš atlabtu ātri.
Atvadījies dotos pie drūzmas.
Varbūt ar viņu prom dotos mans vārgums.
♫ Dziesma no albuma “Pieturas un citi punkti”, 2014.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2014.