– Kā Jūs šodien jūtaties?
– …
– Kā Jūs sauc?
– …
– Jūsu vecums?
– …
– Labi… Mēs ievadīsim Jūsu ķermenī īpašu vielu – Lavīnu. Tā liks Jums aizmigt un vienlaikus stimulēs smadzeņu darbību, palīdzot atcerēties. Kad dzirdēsiet mūziku, – ejiet uz to.
●
I
Es aizgāju tālu,
nebiju mājās,
smējos par to, kas man radīja sāpes,
smējos kā pāvests,
ieslēdzu studijā sevi un centos
pateikt ko vairāk un dabūt to piķi kā Brensons.
Ieslēdzās sensori,
tikko kāds tuvojās man. Pat ja tas bija mentors,
nelaidu klāt sev – nebija laika;
ego – mans vairogs:
“Pats visu zinu,
nav laika skaidrot.”
Kafijas tasītē ieniru rītā,
izniru degvīna šotā kaut kad pēc pusnakts.
Uznāca dusmas,
meklējot zudušo laiku līdzīgi Prustam.
Klīdu pa apli.
Mans aplis tagad ir spirāle.
Nomāca atmiņas, domāju apniks
pārmest sev to, ka reizēm nomoda sapnis
ir maska murgam.
Vārdi ir skaisti, darbi pieliek tiem punktu.
Aiz muguras haoss –
tam piešķiru struktūru.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Eju uz priekšu kā panks, paņemšu visu, kas mans.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Tagad vai nekad. – Viegli.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Eju uz priekšu kā panks, paņemšu visu, kas mans.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Tagad vai nekad.
II
Astoņpadsmitais gads līdz šim iet zigzagā –
likās, redzēts ir viss, bet, brālīt, ir trakāk
nekā pirmīt. Un – kāpēc? – neviens to nepateiks man;
bet cīņā esmu nevis Nellijs, bet gan KRS-One.
Dodiet man bītu, man mūzika kā narikam koks,
bet vienu brīdi, atzīstu, man saļima rokas:
“Nekad nekur” ir izdots, es daru un man izdodas,
bet cilvēkam savas bruņas, apstākļiem – savas pistoles,
un kontrolšāvienu uz mani raida skaistas acis.
Mēs dzīvi nolasām uz aklo – Braila raksts.
Es gribu nedzirdēt sirdsritmu – vajag vairāk basu.
Un kad es redzu filmas titrus, prāts vēl vairāk prasa:
“Kāpēc tāds scenārijs, ja pats to visu režisē?
Ne kadru neizņem un pats ik dienu debitē,
bet jaunā lomā?” Pff, tak vai es zinu, prāt?
Man vajag plānu B un laiku, lai to izdomātu.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Eju uz priekšu kā panks, paņemšu visu, kas mans.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Tagad vai nekad. – Viegli.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Eju uz priekšu kā panks, paņemšu visu, kas mans.
Tagad vai nekad. Tagad vai nekad. Tagad vai nekad.
Tagad vai nekad. – Viegli.
♫ Dziesma no albuma “Lavīna”, 2019.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2018–2019.