Jānim bij’ divdesmit viens, viņš bija pilnīgi viens,
dzīvoja noslēgtu dzīvi uz Dzirnavu ielas,
gāja uz darbu bez prieka, šķērsojot parkus un ietves,
atgriezās vēlu, jau krietni pēc tam, kad laternas iedegtas.
Draugu nebija, paziņu arī.
Komunicēšanai viņš nebija radīts.
Vientuļas brīvdienas vienmēr bij’ brīdis, kad
pārdomāt dzīvi un to, kas ir īsti kas.
Un kādu dienu šaubu nebija vairs,
un kādu dienu viņam viss bija skaidrs:
„Pasauli vada kāda slepena biedrība…
cilvēku apziņas tā maina pēc iegribas.”
Viņam ir apnicis tas: izspēlēt ikdienas farsu
un viņiem būt kā uz plaukstas.
Caur kamerām uz viņu skatās ķirzaku acis.
Pasaules kārtību viņš atmaskos pats.
Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Notiks tas, ko ļausi, lai notiek ar Tevi
Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Ne viss ir tā, kā izskatās
Pagāja gads, un Jānis vairs nav nezināms.
Tagad Jānis vada ikvakara seminārus:
„Illuminati un es”, „Kā sagraut masonu templi?”
Izpirktas biļetes. Ļaudis šķiras no pensijām
un no algām. Jānis šancē uz urrā:
blogs netā, divas grāmatas, glancēti žurnāli…
Jānis ir slavens kā Lavents,
uzcēla māju pie jūras, nopirka tavernu.
Bet, kad līst pirms dardedzes lietus,
viņš paliek noslēgts un atceras dienas,
kas bija tad, kad viņš vēl bija bez pieredzes
par to, kā kontrolē domas un viedokļus.
Atņemt spriestspēju ir lielākā zādzība,
viņa pienākums – trāpīgi raisīt cilvēkos pārbīli.
Viņš to apzinās un seko šai mācībai.
Viņš ir jaunā pasaules kārtība.
Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Notiks tas, ko ļausi, lai notiek ar Tevi
Ne viss ir tā, kā izskatās
Mesijas masku visbiežāk pielaiko melis
Ne viss ir tā, kā izskatās
Ne viss ir tā, kā izskatās
♫ Dziesma no albuma “Siltums”, 2013.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2012–2013.