Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
●
I
Nezinot, vai tajā galā dzird,
kādi būs tituli un pakāpes,
mēs sākām jauni, bet ne bagāti. –
Apmāti fanāti bez pagātnes.
Uz labo pusi lietas gāja reti,
un lielā skatuve bij’ bāra lete,
un mūsu troņi – tikai taburetes,
bet plates turējām kā amuletus. –
Pret visu pasauli ar savu repu.
Uz augšu pamazām, uz leju – ātri.
Pacēlām balsis tribīnēs, bet ne kā deputāti.
Visu no nulles, pašu spēkiem tā kā Emulators,
jo katra virsotne ir tikai jauna ceļa sākums.
Un pat, ja Dieviņš atkal ir pillā
un motivācija ir mazāka par šinšillu,
kārtējie simts ķiļi sīkums ir piligrimam.
No dziesmas dzīvi neizņemt, un tas man ir stimuls.
●
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
●
II
Nē, jums nesanāks. – Bail bail bail.
Nebūs rezonanses. – Bail bail bail. –
Ja šādi eksponāti būtu blakus ievaddaļā,
ar visām piecām maņām būtu pret un miera stājā
dotos tālāk. Reizēm basām kājām, bet ar tinti,
un cauri krūmiem, kuros daudzi biedri meta plintes,
cauri depresijām, tukšākām par bankas kontu,
caur pienākumiem, kas mūs apvij tā kā anakonda. –
Mierīgi. Ja vien ir miķis kā Nasam,
bungu cilpa un bass. Ne jau dēļ piķa šī trase,
jo labi zinu to, ka zaudētāji medaļas lies,
bet tā nav uzvara, ja rezultāts ir Versaļas miers.
Pacelsim glāzes par visām dienām, kad zūd naktis bez miņas!
Fortūna izbāza mēli (tā bija taksidermija).
Atmiņu frontē bez pārmaiņām, jo tā gribu.
Kaulainā dejo breiku, bet tas nav mans ritms.
●
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
Ej savu ceļu.
Ej savu ceļu.
Ej, ej, ej savu ceļu.
Ej, ej, savu ceļu ej.
●
– Kā Jūs šodien jūtaties?
Viņš jutās labi, bet tas nešķita svarīgi. “Es vēl neatceros visu,” viņš teica, “bet saprotu, ka manas atmiņas nav tikai manas.”
– Nav tikai Jūsu? Ļoti interesanti.
“Jā,” viņš teica. “Es atceros ne tikai savu pieredzi, bet arī stāstus un draugus, citu cilvēku piedzīvoto, un man šķiet, ka es nodarbojos ar pieredžu pārdzīvošanu… Tā ir?”
– Tas Jums pašam jāatceras. Mēs nedrīkstam neko teikt, tas var traucēt Lavīnas darbībai. Mēs, ziniet, Jūs gandrīz pazaudējām pēc pēdējās devas. Šoreiz – tā mierīgāk.
♫ Dziesma no albuma “Lavīna”, 2019.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2019.