Aleksandrs
Hrizantēmas novītušas,
lapas tā kā picas šķēles
mētājas, un
istabene saslauka tās.
Ir jau mēness
pagājis, kopš numuriņā ieslēdzos,
bet iet kā smērēts.
Gandža atnāca un aiztinās.
Sajukušas dienas man ir.
Izskats tā kā pazudušam.
Ciet ir logi,
saules gaismu neredzu.
Zem siltas dušas
palienu, tad tinu kāsi.
Vēroju, kā lido mušas.
Gandža atnāca un aiztinās.
Mostos ar peni čikas mutē –
ballīte bij’ super.
Turpināšu šodien šajā vietā tupēt,
nedomāt, kā uztvers
manu uzvedību.
Lumpen’s, jā,
un akmenī kā uzcelts.
Gandža atnāca un aiztinās.
Viesnīcas personāls ir dusmīgs –
atkal dauza durvis.
Pārāk skaļa kustība
un cauras naktis,
pārāk liela luste.
Dodu žūksni naudas tiem līdzi,
durvis ciet, un eju uztīt.
Gandža atnāca un aiztinās.
Zvanīja mamma,
teica, ka man nav
ne cieņas, ne kauna.
Nezina viņa, ka nebija miņas man
palikt te vienam un dedzināt skanku.
Rakstu uz sienas vēl vienu pantu.
Riņķi zem acīm kā pandai.
Gandža atnāca un aiztinās.
Gribu uz mājām,
tādu vairs nav man.
Kad beigsies nauda,
beigsies šī klaunāde. Bailes līdz kaulam.
Pelnīt ar končiem kā Paulam
diez vai būs jauda.
Aija reiz teica, ka dullāks par Dauku.
Gandža atnāca un aiztinās.
No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Gandža
Es esmu gandža.
Es esmu Tevī.
Klusē un pieņem.
Sagaidi ciemiņu.
Kā domā – Dievs ir?
Kas tur ar tēvu? Biji uz kapiem?
Izskaties satriekts. Kur Tavi sapņi?
Pazudis naktsmiers. Kusties pa apli.
Dienas kā naktis. Milzīgi tempi.
Sarkanām acīm skatos caur Tevi.
Nav bail no mentiem? Nav bail, ka atnāks?
Nav bail, ka savāks? Un tad viss beigsies.
Ko dara Fjodors? Investē naudu,
Tu visu notriec. Šmaras un kodieni.
Sakostiem zobiem
atceries Aiju. Tu laikam neaiznesi hrizantēmas
viņai uz mājām. Un Tava miesa man ir citadele.
Skumjas atvairīt?
Tava vide ir mans akvārijs.
Un rīt Tev beigsies nauda, bēgot paņem mani līdzi.
Tu tīsi mani vēl,
kamēr nepārstāsi bēgt.
Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi
bēgt.
Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt.
TU TĪSI MANI VĒL, KAMĒR NEPĀRSTĀSI BĒGT.
Aleksandrs
No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Gandža atnāca un aiztinās.
♫ Dziesma no albuma “Nekad nekur”, 2018.
☰ Ierakstīts Rīgā, Dynamic Records un PKI studijā, 2017–2018.