I –
Repa scēnas Antons Čigurs,
un pretinieki – kartonfigūras.
Pret jūsu hujņu esmu imūns.
II –
Kāds liktenis, tāds gadījums.
III –
Vispār šeit kļūdas nepiedod kā Sfinksa –
diskam jābūt izcilam vai tevi izsmies.
Divdabis – pazaudēju sevi, lēni izgaistu,
vismaz neiziet no istabas man sanāk.
Motivāciju šeit reizēm ir atrast grūti,
ja par tavu kļūdu priecāsies uz katra stūra:
jā, no Matāutu līdz pat Katmandu
nelabvēļi čivina to pašu – kakadu.
Kā tad tā? Karjera šādi nogrims kā Staburags,
aizmirstu savu lomu un ampluā…
Pirmais scēnā kā Alunāns, farmakons ampulā
nebija līgumā atrunāts.
Vārdu spēlītēs vēsāks par novembri.
Lai nu kā melus pītu kā Dohertijs jūs,
šeit es stāvēšu stalti kā obelisks.
Daudzpunkti – do, re, mi. Jāgaida komenti.
IV –
maz draugu
maz naudas
daudz šaubu
puoruok
puoruok
daudz likts uz spēles
lai
vājuma brīdī klupt un krist gar zemi
puoruok
puoruok
daudz diskutēts
sanāks vai nesanāks
bet visu sev es ņemu
V – ŪGA
Apsajemūs puoruok daudz,
apleik dūmu kaudze,
akurāti nūslauku putekļus,
šķiroju, kura stykla, kura plastmasa,
piecc tuo saprosšu – vyss hlams matams uorā – jē!
Jauna sereja, ver questim durovys valī – Muote Terēze.
Tukša daļa tiks aizpiļdeita, tei beja napareiza tēze…
Puoruok daudz nūgulātu pasuokumu, naatbyldātu zvonu, tukšu runu,
sarunuotys tikšonuos – kavejūs,
jaunys īpazeišonuos, vuordus naatcerūs…
Krūzis nadadzartys stuov pusī iz golda soltys.
Nu reita tablete, vokorā jau alkohols.
Plāns B, jē, lidojuma režīms: ON.
Spieleju pasliepis, lai nivīns naatrūn
kordinātis – jomaina maršruti, celi,
beidu dzelys, doru tū, kas sirdī.
Laika lomotuos, lai gon tū napamonom,
īt pa straumi, itys nav pa munam!
Līkūs iz nakts luodeitīs,
aizmiersu tik daudz nauzajimtīs…
VI –
maz draugu
maz naudas
daudz šaubu
puoruok
puoruok
daudz likts uz spēles
lai
vājuma brīdī klupt un krist gar zemi
puoruok
puoruok
daudz diskutēts
sanāks vai nesanāks
bet visu sev es ņemu
– Dzīve, visa mana dzīve. Es ēdu hip-hopu, elpoju hip-hopu, eju uz tualeti, ***** hip-hopu, guļu hip-hopu ar hip-hopu, virs un zem hip-hopa.
VIII:I –
Atmiņas man laupa spēkus,
kad vieglā galvā runā smaga balss,
un tā ir smaga, lai gan tuva man,
bet kad nav cilvēka, tad runas nav (ir tikai balss ).
Man makā vienmēr divas monētas,
jo katram pacanam ir divas acis.
Nav lietas smagākas par smilšu sauju.
Kā reizi pēdējo es silti skauju vienmēr.
Jā, atmiņas man laupa spēkus,
jo kādu dienu arī man balss
tev paliks smagāka par grēku.
– Es no tā atkāpjos un bēgu, atkāpjos un bēgu.
VIII:II –
atkāpjos
sev atklājos
izrunājos
nesmejies tik traki
♫ Dziesma no albuma “Jā”, 2022.
⚯ Dziesmā izmantots fragments no Runu Zāles 2004. gada intervijas festivālā “Tre-Fira”.
☰ Ierakstīts Rīgā, msonic Baltic studijā, Rēzeknē, studijā Ausmeņa Records, un Lielvārdē, studijā PKI 1.5, 2020–2022.