Izslēdz telefonu
Izslēdz telefonu. Kam Tev citu problēmas?
Vai kaut kas nav bijis pateikts? Teikumu modeļi
riņķo kā komētas, atkārto kustību līnijas
vareni moderni, bet būtība nemaina mīmiku.
Izslēdz telefonu. Tas viss ir bijis.
Zvans nav tikšanās. Uzskati, ka esi miris.
Vairums numuru ir nelāgas atmiņas.
Vairums atmiņu ir viss, kas Tev atlicis.
Izslēdz telefonu. Nelasi īsziņas –
pašstulbības, sadzīves apstākļu ķīmija.
Kad pienāks brīdis, tad varēsi līdzināt
vīzijas, līdz nelabums kritīs kā Īlija.
Izslēdz telefonu. Kļūsti nepieejams,
ārpus zonas kā izbēdzis, neiespējams –
citiem, ar sandalēm kājās – sev. Ko tur daudz?
Kam Tev atgriezties tur, kur Tevis vairs nav?
Izslēdz telefonu. Selindžers nebija
sazvanāms. Kāpēc lai Tu būtu? Netici
tiem, kas apgalvo, ka visu izrunāt prot.
Paturi iespēju paklusēt – atstāj sev vismaz to.
Aiztaisi durvis ciet.
Aiztaisi durvis ciet.
Aiztaisi durvis
ciet.
Vecāku aizmirsts bērns
Es redzu vecāku aizmirstu bērnu.
Viņš ir salijis, un pilsētas drēgnums
viņa pirkstiņus ir savilcis dūrē.
Viņš stāv uz Avotu un Matīsa stūra.
Pilsēta šovakar smaržo pēc svešuma,
neonu gaismās izgaismots preču nams,
cilvēku ēnas uz betona zemes,
neviens to neredz, bet peļķēs neatspīd debess.
Viņš fiksē esības šausmas.
Pārvarot šaubas, siltums saspiedies plaukstās.
Viņš ir aizmirsts, pamests un atstāts,
un iepazīst pilsētas sastāvu.
Es stāvu ielas pretējā pusē,
nevaru uzspēt viņu uzrunāt, bet tā būtu pusbēda –
viņā redzu sevi bez Tevis.
Viņā redzu sevi bez Tevis.
♫ Dziesma no albuma “Audums”, 2016.
☰ Ierakstīts Rīgā, Dynamic Records un PKI studijā, 2016.