Es ļoti reti esmu mainījis dzīvesvietu. Atceros, kā ievācāmies Čaka ielas dzīvoklī, – man līdzi bija tikai kādi divi grāmatu plaukti vien, un es tik ļoti biju pieradis pie Teikas mājvietas, pirmās PKI studijas, un tur ierīkotās – varbūt drīzāk izmētātās – bibliotēkas, ka regulāri prātā klīdu pa tur palikušajām grāmatām. Pat tagad, kad Lielvārdē ir nodzīvoti jau pieci gadi un mana bibliotēka ir tādā veidolā, par kādu kādreiz varēju tikai sapņot, joprojām reizēm aizveru acis un atgriežos Teikā. Esmu vietsēdis, ļoti pieķeros mājām un māju sajūtai. Tāpēc šīs pārmaiņas, par kurām šobrīd rakstu un kas daudziem var likties tikvien kā “labi, jā”, man tiešām ir liels notikums.

Man beidzot ir jauna virtuālā mājvieta, kas uzbūvēta vecajā adresē – skutelis.lv. Trīs lietas – mājaslapa, Vēstules un Veikals – nu ir zem viena jumta. Šo mājvietu uztveru gan kā noderīgu platformu, kurā apkopoti visi mani darbi, veidojas un nostiprinās saikne starp mani un klausītājiem, gan kā atbildi uz jautājumu “Ko Tu dari?”.

Mūzikā ir pilna mana diskogrāfija; Teksti joprojām ir teksti; Video sadaļa vecajā mājaslapā ilgi nebija atjaunināta, nu tas ir labots; Koncertos atradīsiet gan jaunākos notikumus, gan senāku koncertu arhīvu ar fotogrāfijām/videoatskatiem (piemēram, albuma “Manī mīt” prezentāciju no tālā 2009. gada).

Par Vēstulēm. Pamatlīnijas paliek nemainīgas – nekāda trokšņa un tikai tas, kas ir svarīgs. Vēstules saglabāšu kā no muļķībām brīvu teritoriju, un, cienot jūsu un savu laiku, centīšos iekrist jūsu virtuālajā pastkastītē tikai tad, kad tas ir patiešām vajadzīgs. Manā ieskatā vēstules joprojām ir ideāla alternatīva nesociālo tīklu algoritmiem, kā arī perfekta forma neatkarīgam mūziķim – forma, kā jēgpilni komunicēt ar klausītājiem.

Joprojām kā pirmie saņemsiet visus jaunumus un aktualitātes (mājaslapā tās būs redzamas sadaļā Signāls), kā arī plašākas vēstules katra mēneša pirmajā datumā.

Par Veikalu. Ir gan papildināti krājumi, gan pievienota visu manu albumu digitāla lejupielāde. Ir arī jauni hūdiji un PKI cepures – to paraugus esmu kādu laiku pārbaudījis uz sevis, un varu droši teikt, ka piedāvāju jums ko tādu, ko pats ikdienā velku mugurā un galvā.

Nu jau no jaunas mājvietas rakstot, gribu pateikt novēlotu paldies visiem, ko satikām 20. augustā K. K. fon Stricka villā. Tas bija pirmais koncerts, kurā man uz skatuves negaidīti pievienojās dēliņš, un tā bija ļoti īpaša sajūta. Viņš reizēm ienāk pie manis studijā/kabinetā un prasa, lai uzlieku “Vienkārši”, jo grib pie tās padejot. Pasauc mammu, un viņi abi griežas riņķī. Kaut kā tā izskatās laime.

Šajā dienā, 14. oktobrī, iznāca albums “Apziņas plūsma”. Negribu jūs biedēt, bet tas notika pirms 14 gadiem (mani pašu tas nebūt nebiedē – tāds pusaudža vecums vien). Paldies jums par kopā noietu laiku neatkarīgi no tā, kad sākās atskaites punkts. Ceru, ka nu jau no jaunas mājvietas varēsim mērot ne mazāk skaistu ceļa posmu.

Ar cieņu un mīlestību,
Sku