I
Pūlim ir slikta gaume – tas nāk par sliktu žanram,
un katrs antiņš kāpj uz scēnas tā kā stikla kalnā.
Man bija nospļauties tik bieži – rīkle kļuva sausa,
bet “Būt vai nebūt?” atbildēs emsiju galvaskausi.
Es jūtos iedvesmots,
jo redzu, kā jūs darāt un kā nedarīt, – man šķiļas uguns, nevis piena zobi.
Mums nav pa ceļam, jo es nešņaucu, es redzu visu.
Ja reps ir miris, tad pēc manis tas būs Jēzus Kristus. – Āmen.
Bez narkotikām, jā, bet vienmēr uz strīpas –
tā kā Merilas vīrs.
Tuvāk pie saknēm tā kā ķirelis vai līķu maisi,
bet vecums tūlīt panāks kirilicas zīmju skaitu.
Ja gribat apglabāt, tad celiet piramīdu.
Katrs spēlētājs te zina, ka es esmu cita līga.
Man ir trakas izdarības, metos cīņā tā kā Hanibāls.
Dievs esot miris – nē, ar mani viss ir kārtībā.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Pārņemu vadību.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Pārņemu vadību.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
II
Padod man miķi, man joprojām ir, ko teikt šeit;
sensejs, MC pakāpē – hip-hopa Einšteins;
veiksmei neticu; reps uzlādē kā žeņšeņs;
fair play attieksme, un tumbas kūp kā geizers.
Suka! Es izdarīšu to vēl n reižu –
pagātne ir beksteidžs, krustu nesu kā kreiči.
Nelabvēļi aiz muguras – it kā savīti astē.
Repu izglābs divi vārdi – man tie rakstīti pasē.
Pieņem un viss:
es nāku, un, kad esmu ēkā, tā ir ieņemta pils.
Man saka: “Ja tu beigtu repot, tas būtu super.”
Ienaidnieki, ja es beigšu, tad tikai jums mutē.
Jūs varat cerēt, ka es esmu tikai pagātnes vārds.
Cerība mirst pēdējā – es jūsējai atnesu zārku.
Repu lasu kā Bībeli.
Brienu dziļāk svešos ūdeņos un paceļu līmeni.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Pārņemu vadību.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
Pārņemu vadību.
Es metu vārdus, un tie pārvēršas par lavīnu.
●
– Kā Jūs šodien jūtaties?
Viņš neko nevarēja pateikt par šodienu un arī par sevi ne, vēl ne. Pārāk daudz jautājumu, un tomēr: “Es kaut ko atceros,” viņš teica. “Es kaut ko atceros un gribu vēl.”
– Labi. Ļoti labi. Mēs ievadīsim Jums vēl vienu Lavīnas devu. Šoreiz – lielāku.
♫ Dziesma no albuma “Lavīna”, 2019.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2018–2019.