Laikam nav lemts. Laikam mazs zēns
Kuram nav temps, nosapņoja, ka būs Klarks Kents
Kā pilnīgs mūlāps. Mīlīgs un labs
Viltīgs tāds. Deg zīlīte uz acs. Ko?
Kad mani pasveicini, Tu satiec slavenību
Jo mana roka filmējās iekš “The Adams Family”
Manā pasaulē jūs neesat dzīvi – paostāt līmi
Un atnesat vīnu, ja patīk tas
Mani kaķi dzenā žurkas, līdz tās atzīstās
Laikam mīlēt popa scēnu Tev kāds sadists māca
Sūds un prāts ir divas Tavas hipostāzes, cilvēk
Tev nonesa tas jumtu? Vari likt to frāzi cilpā
Kā slimi tīņi. Pišu stāvus kā pingvīni
Kā Tev tie simts vīri, Es diktēju sev dzīvi
Terorisms nenotiks, hēdonisms nenorims
Esmu egoists, un alter ego nenomirs
Ja reps ir spēle, tad nospied “Restart” pats
Es palieku vēss kā Dekarta prāts, un
Šeit bieži, kas paši nemāk, tad māca mums
Kā vajag bliezt. Nenāc man klāt, kuce
Ja reps ir spēle, tad nospied “Restart” pats
Es palieku vēss kā Dekarta prāts, un
Šeit bieži, kas paši nemāk, tad māca mums
Kā vajag bliezt. Nenāc man klāt, kuce
Nolaid latiņu zemāk, tāpat letiņi nemāk
Pacelt naudu no zemes kā tie jefiņi “SEMā”
Pekstiņi netā, stails kā repera veste
Viņi mīž Tev uz vēdera – tā top dzeltena prese
Ar Lenona treku velku betona metrus
Hip-hopā zēni izmanto veto par retu
Kad viņiem repā naudu nedod par treku
Viņi dejo kankānu, it kā glezno Latreks, un
Sapņo par tautu kā Merķelis un Barons
Bet Skutelis viltīgs kā Erkils Puaro
Taisot tā, kā Kamasūtras tīstoklī rakstīts
Bet Tev sievietes aiziet, jo bāz pistoli makstī
Viņš dzen. Labi, normāli, tie joki
Sienos pie teiktā kā antiglobālisti pie kokiem
Un ar džeku Danielu dzēru “Jack’u Daniel’u”
Uzmini, ko darīju ar koker-šnaucer-spanielu?
Ja reps ir spēle, tad nospied “Restart” pats
Es palieku vēss kā Dekarta prāts, un
Šeit bieži, kas paši nemāk, tad māca mums
Kā vajag bliezt. Nenāc man klāt, kuce
Ja reps ir spēle, tad nospied “Restart” pats
Es palieku vēss kā Dekarta prāts, un
Šeit bieži, kas paši nemāk, tad māca mums
Kā vajag bliezt. Nenāc man klāt, kuce
♫ Dziesma no albuma “Manī mīt”, 2009.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2009.