Viņš visu redzēja. Pazina Edgara balsi
Oktobra dienas griezās uz apli kā valsis
Seja kamieļa vēmekļu krāsā
Bārā šķīda trauki kā ebreju kāzās
Vēlēšanas. Spekulācijas. Piecpadsmit simti
Deputāti aģitē ielās ar plinti
Viņš redzēja, kā Edgaru cienā ar indi
No postu nesošas paciņas, smalkākas par sienāža dzirdi
Un tad
Saļima bildes tepat tapetēs pie sienām
Un divi
Ar ūsām gluži kā Staļinam saskatās un pienāk
“Nāksi ar mums. Atteikumu atstāj pie galda”
Edgars uzvilka mēteli, un viņi iznāca laukā
Piespiests prāts vēlas apturēt laiku, bet neprot
To divu sejas izplūst, it kā tās glezno El Greko
Vilciens. Filadelfija. Nauda, kas ielikta bankā
Kaut kādi jocīgi kadri. Edgars iemiga parkā
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Dižā Gara ceļi ir neizdibināmi
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Nez kā Tu nonāci te
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Dižā Gara ceļi ir neizdibināmi
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Nez kā Tu nonāci te
Sabozis spalvas, tumsas skavās saplūdis
Izpleta spārnus. Gaisā savāds salūts ir
Tas atspīd acīs asi kā hašiša smarža
Pa ceļu iet cilvēki, kas paši māk aplikt sev važas
Pūļa cilvēks! Un, šķiet, viņu pazina Edgars
Kas stenēja agonijā, un, likās, viņš paliks bez elpas
Aizlido tālu. Meklē, bet nemeklē zeltu
Meklē kā Kūpers Loras Palmeras slepkavu
“Tieši Tavs ēnas siluets ir mans dvēseles cietums”
Bija pēdējais, ko dzirdēja, pirms iesākās lietus
Un viņš lidoja. Lidoja dziļākā tumsā
Klauvē pēc palīdzības. Tu zini, kā uzsākt
Bet Edgars palika viens, uz soliņa sēžot
Un tad, kad aprima lietus, viņš novilka drēbes
Uzvilka citas, lai pazustu filistru acīs
Kaut kādi jocīgi soļi. Edgars izdzisa naktī
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Dižā Gara ceļi ir neizdibināmi
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Nez kā Tu nonāci te
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Dižā Gara ceļi ir neizdibināmi
Edgar, nez kā Tu nonāci te?
Nez kā Tu nonāci te
♫ Dziesma no albuma “Apziņas plūsma”, 2011.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2011.