I
Man nav šaubu, ka šī dzīve ir iespēja:
izdarīt pašam, nevis sagaidīt piespēli,
doties tālāk, ne iestrēgt,
nezust pūlī, bet spriest spēt.
Gaisma kā cietumnieks manī tiek ieslēgta.
Un es možs jūtos, drošs būšu.
Es daru to, ko gribu; ienaidnieki kož lūpās.
Zinu, ka šo plūsmu, ko gūstu
no dzīves, neapturēs īslaicīga prombūtne.
Bagātie raud, drosmīgie baidās.
Cilvēka prāts ir dziļāks par Baikālu.
Var pelnīt un patērēt, jā, bet man vajag vairāk.
Bez sirds es esmu vājāks par pagrabā Wi-Fi’ju.
Dzīve vienkārša – kusties vai mirsti.
Izvēle Tava, neviens nesit pa pirkstiem.
Dzīvi var dzīvot vai izciest.
Kādā dienā Tu aiziesi.
Kas paliks pēc Tevis, mans draugs?
Tukšs lauks?
Mantu kaudze un daudz naudas?
Vai tā būs palīdzība,
krietna rīcība un nesavtīga
mīlestība?
II
Es zinu varoņu vārdus – no tiem sanāktu krājums,
lai gan pēc padomju pārvaldes mūsu atmiņu klāj tumsa.
Tauta, kas aizmirst, ir visums bez centra.
Es klīstu pa Rīgu kā kentaurs.
Bakurētainās ietves mani zina, sajūt soļus un cieš,
putni virs ielas sēž uz vadiem kā notis un dzied –
šodien ir miers.
Tuvojas nakts, gaisma pazūd – namu logos tā dziest.
Līdz es palieku viens ar savām domām un raizēm.
Mani zobi kož cīgā kā maizē.
Manis izpūstie dūmi paceļas gaisā
un aiznes
daļu no manis pa pilsētas ielām, kur manis nav.
Pie Čiekurkalna tirgus iet viens ubags un raud.
Kad klausos, lieki mani vārdi.
Es klausos, un viņš stāsta man par barikādēm.
Kādā dienā Tu aiziesi.
Kas paliks pēc Tevis, mans draugs?
Tukšs lauks?
Mantu kaudze un daudz naudas?
Vai tā būs palīdzība,
krietna rīcība un nesavtīga
mīlestība?
♫ Dziesma no albuma “Audums”, 2016.
☰ Ierakstīts Rīgā, Dynamic Records un PKI studijā, 2016.