Kā teica vakar ziņās – Skutelis bij’ vakariņās
Sarkandaugavā, pie “Aldara” depo
Ciemos pie Valtera Eko, netīrs kā Maskavas metro
Uz pasākumu glamūrīgu tā kā Sobčakas getras
Un visas salašņas vecas trinās ap Jaunskungu tur
Elegantu tā kā Jaunupa kungs
Skutelis steidzās, lai skandinātu glāzes
Pēc piektā viskija muldot skandināvu frāzes
Bija jautri kā draiska dēka
Līdz Jaunskungs saļima. Glāze bija saindēta
Slepkava neatstāja pirkstu nospiedumus
Jo zināja, ka likums tādus muļķus nospiež glumus
Ieradās policija, izmeklēs – Kalombo
Bet Valters vēlējās jokus izspēlēt ar bong-bongu
Tagad nespīd – pratina kā grupu terapijā
Jautrība pazūd, bet, likās, nupat tepat bija
“O! Ou!” Valters ierunājās pusbalsī
“Jā, es lēju viskiju, jo uz tā tak tuss balstīts”
Un pēkšņi novēršas, paliek tāds kluss, raustīts
Bet Kalombo gudrs – neklausās, ko stumj ausīs
Jautā, zinot par nevainības prezumpciju
Izpēta sīkumus un liek lietā dedukciju
Ik pa laikam joku nomet kā Valters Krauze
Un domīgi novēršas. Nu it kā paņem pauzi
Ies parunāt. Re, notārs uz verandas
Viņš atziņu pilns kā Barts Rolāns vai Remarks
Bet lielāks alkāns nekā propāns un metāns
Pērkons aiz loga, un saostāms kaut kas nelāgs
Aizdomu ēna pēkšņi krita uz Skuteli
“Nu, kas mani nodeva? Nu, kur tā kuce ir?”
Bet visi uztver to kā labāko joku
Un Skutelis aizmūk pa vaļā atstāto logu
♫ Dziesma no albuma “Manī mīt”, 2009.
⚯ Kopā ar albuma “Apziņas plūsma” dziesmu “Divi draugi” veido diloģiju.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2009.