Rīga. Tās kvadrātmetri, kvartāli
Novazātie likteņi, ko glabā Tu, man nav tāli
Es vienu izvēlētos sev, bet kam man tādi?
“Mīlestība nenomirs” – uzķēpāja vandālis
Dzirnavu ielā, kur nemitīgi satieku
To unikālo sievieti un nemirstīgo skatienu
Kurā pazustu labprāt, ja sajustu mans prāts
Tas tikai uzplēš pušumus, kas sāp
Lāčplēša ielā, kā ierasts, pilns ar varoņiem
Sētās pie vienas karotes sasildās padotie
Garām “Barona centram” un, ja paroku Es, tad…
Manās atmiņās… Cik liekas bija sen tas
Pretīgais ceļš no “Džemspota” līdz Vefam
Dzīve iet pa asmeni no džekpota līdz stresam
Mājas pievelk – to jūtu pa gabalu –
Kā poli pretējie, līdz pēkšņi pazūd sakari
It kā kāds, ielauzies sistēmā, to uzkar
Bet reti kuru šorīt šajā pilsētā tas uztrauc
Visiem piedodu, nav ko naidu lieki turēt
Vēl tikai uzpīpēšu un iešu gulēt
♫ Dziesma no albuma “Manī mīt”, 2009.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2009.