I
Pilsētā sapņoju par to, ka būšu liels vīrs,
par to, ka lielkoncertā man publika dzied līdzi.
Atceros nogurumu, to, kā acis ciet krīt,
bet sapņi manī mīt, it kā es būtu viesnīca.
Pilsētā sapņoju, ka man būs ģimene un nauda,
nevienas dienas ofisā pie sveša darba galda.
Sapņoju paņemt savu, sapņoju darīt savu,
sapņoju atriebties un nodevējiem darīt galu.
Pilsētā sapņoju, ka man būs privātmāja, dārzs,
kurā es eju cauri naktij prom uz savu stāstu.
Sapņoju atrast visa sākumu kā Deridā,
visu, kas ir aiz slēgtām durvīm tā kā seminārs.
Sapņoju palikt Teikas sirdī tā kā Zemitāns,
lai manu vārdu ielas atceras vēl desmitkārt.
Sapņi var likties naivi, reizēm likties elitāri,
bet es tos neradu, vien glabāju kā termināls.
II
Mani sapņi,
pilsētai zināmi ir visi mani sapņi,
un viņai patīk
visi mani sapņi.
Es pilsētai tos pačukstu, un viņa atbild,
un viņa atcerēsies, kā skan mani sapņi.
Jā, mani sapņi,
visi mani sapņi.
Jā, mani sapņi,
visi mani sapņi.
Es pilsētai tos pačukstu, un viņa atbild,
un viņa atcerēsies, kā skan mani sapņi.
III
Es vienreiz pamodos, un pilsēta ir sabrukusi,
man šķiet, ka pirmās plaisas izveidoja manas dusmas,
nav tā, ka būtu sitis, pakustējos gana kusli –
soli pa solītim no kalna nokāpj Zaratustra.
Drupās ir tas, ko mīlu, visi mani pieturpunkti,
visi mani spoti tagad noklāti ar biezu tumsu.
Un man zem pēdām tikai lauskas kā zem acīm apļi,
es eju maigi, jo es staigāju pa saviem sapņiem.
Es eju maigi kā pa virvi, turu līdzsvaru,
bet es to nevaru, nevaru, nē, līdz – varu,
un otra puse pilna haosa un nebūtības.
Es pamodīšos, un nekas no tā vairs nebūs bijis.
Es pamodos no sapņa, kurā bija bojāeja,
kurā es biju pamodies no tā, ka projām ejam
no saviem sapņiem, kuri pārvēršas par drupu kalnu.
Kas mani modināja – uz to es turu ļaunu.
IV
Mani sapņi,
pilsētai zināmi ir visi mani sapņi,
un viņai patīk
visi mani sapņi.
Es pilsētai tos pačukstu, un viņa atbild,
un viņa atcerēsies, kā skan mani sapņi.
Jā, mani sapņi,
visi mani sapņi.
Jā, mani sapņi,
visi mani sapņi.
Es pilsētai tos pačukstu, un viņa atbild,
un viņa atcerēsies, kā skan mani sapņi.
♫ Dziesma no albuma “Solus Rex”, 2026.
⚯ Skaņdarbā izmantots fragments no autora sarunas ar Edvīnu Raupu (2016).
☰ Ierakstīts Lielvārdē, studijā PKI 1.6, 2026.