I
Jā, viņš zina lietas.
Cīņu biedri saplūst ainavā kā linu ziedi.
Caur svina lietu trausliem soļiem, kā no stikla liets,
mīdās pa teikumiem un nevietā kā silta ziema.
Viņš skan kā bērnība, ko piesēja pie suņu būdas.
Sirds vietā patafons un prāta vietā skudru pūznis.
Ja viņam pajautā: “Vai tagad skaidrs, kas ir dzīve?”,
tad viņam jautājumu nav, aha, – kā vokatīvam.
II
Svešinieks,
mans svešinieks
dara to, kas citiem izskatās kā svešas lietas.
Pasaulei ir sava kārtība, kas zemi griež,
bet lai kur es eju – līdzās man ir svešinieks,
mans svešinieks.
Mans svešinieks
dara to, kas citiem izskatās kā svešas lietas.
Pasaulei ir sava kārtība, kas zemi griež,
bet lai kur es eju – līdzās man ir svešinieks.
III
Viņš saka: “Ejam spēlēt valodu uz baltas lapas,
ar mūsu spējām katrs biezoknis ir dabas taka.
Lai nelabvēļi berzē rokas tā kā sūdu mušas!”
Man tādu optimismu nesaprast, es būtu pušu
pat no izsaukuma zīmes. Debesis ir apmākušās.
Ja būtu viens, tad no šī lauka atkal nāktu tukšā,
bet tagad jēri klusē abās pusēs – laikam viss.
Viņš tikai pieraksta, ko saku, tas būs Faistas disks.
IV
Producenti mākot bīdīt zvaigznes –
mums atliek novilkt cepuri, bet tā kā Pīkī Blainders.
Hip-hops ir, skaidrs, pamatstraumē – jūra čum un mudž.
Reperi sūkā mūsu vārdus tā kā čupa čupus,
un trenēt cieņu ir tas pats, kas trenēt pakļaušanos.
Populārs tas, kas pieder pūlim, esot karaļnamos.
Paldies par pieredzi – šo ikdienišķo Pentagonu,
un ja mēs nomirsim, tad tikai līdz ar metaforu.
V
Svešinieks,
mans svešinieks
dara to, kas citiem izskatās kā svešas lietas.
Pasaulei ir sava kārtība, kas zemi griež,
bet lai kur es eju – līdzās man ir svešinieks,
mans svešinieks.
Mans svešinieks
dara to, kas citiem izskatās kā svešas lietas.
Pasaulei ir sava kārtība, kas zemi griež,
bet lai kur es eju – līdzās man ir svešinieks.
♫ Dziesma no albuma “Jā”, 2022.
☰ Ierakstīts Rīgā, msonic Baltic studijā, 2022.