Es esmu ienācis templī,
kurā – noliektām galvām –
ļaudis
punktā fokusē acis kā zaldāti.
Rokās – ierīces, kas saslēgtas tīklā,
infoatkarība plūst viņu dzīslās –
trauslā robeža starp vienreiz un atkal.
Pabeigt procesu nevar kā Kafka:
sent, šēr, tvīt, laik.
Tīkls ir altāris, kurā tiek upurēts laiks.
Zemi griesti,
mitrs, šaurs, var piemesties iesnas.
Man vajag plašumu jeb telpu.
Šis templis svešs man ir, te pielūdz elkus.
♫ Dziesma no albuma “Pieturas un citi punkti”, 2014.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2014.