Es nonesu jumtus, tēmējot uz debesskrāpi
Paļaujos uz sevi tikai, jo tas man nenes skādi
Laba mūzika, un mēs to izdot mākam
Un, ja manis nebūtu, Es sevi izdomātu, jā
Dzīve grūta – Es šīs meitenes tēvs. Ko?
Neviens mans teikums nav heitera vērts
Pluss sajaukts tā, ka jau pat saukt pa peidžeru vēls
Jo Es nezinu, kas glāzē, kā Jaundžeikera dēls. Ko?
Skaties uz mani kā uz kosmisko darbnīcu
Feiks būs priekšā Skutelim tikai vārdnīcā
Esmu slims kā sieviešu cīgas
Misters Neglīts un Īgns. Man nav neliešu svītas
Tādiem pielieku svītras. Mums kopā kaitīgi būtu
Un mana mūzika ir dabīga kā sūds
Sakara maz, bet šīs vakara frāzes
Liek man uzpildīt glāzes un zust kā Fantomass. Ko?
Te PKI! Te, Te PKI!
Te PKI! Te, Te PKI!
Te PKI! Te, Te PKI!
Te PKI! Te, Te PKI!
Tev pašcieņa sveša – tāpēc būvē rangus
Viss atnāks atpakaļ kā bumerangs
Katrs diletants vairo eleganto bezkaunību
Manu. Te PKI, un mēs esam bezgalīgi, Če
ansis kā šamanis virtuvē uzcep bītus
Tai laikā man ausīs “Virtuļi” uz repīt, un
Desmit no simts, ka dzīvi beigs pillā
Es mīlu labu mūziku, dusi mierā, J Dilla
Ja sauc mani par dirsu, tad Tev augstāk neuzlekt
Nejautā man cigareti, Es tās tinu tualetēs
Tu to redzēsi, kad sajutīsi mieru acīs
Bez tā Es tā kā ķeceris bez reformācijas
Es steidzos lēni kā pasaules gals
Neslēdz man MTV, pasaudzē manas ausis
Un man pilnīgi vienalga, ka Tavā hūdā
Puiši saka, ka Tev sanāk, ja Es saku, ka Tu sūkā
Te PKI! Te, Te PKI!
Te PKI! Te, Te PKI!
Te PKI! Te, Te PKI!
Te PKI! Te, Te PKI!
♫ Dziesma no albuma “Manī mīt”, 2009.
☰ Ierakstīts Rīgā, PKI studijā, 2009.