I
Un ko tu darīsi, ja sāksies karš,
ja visa dzīve kļūs par pazaudētu paradīzi?
Laikmeta portrets izskatās kā šaržs –
kretīni dejo, šķiet, ka dziesma ievelkas kā krīze.
Aizlido putni, ielido droni,
kā pēdējais ronins atgriežas kovids,
raibs tā kā komikss informācijas olimps.
Vai nu kā lupata, vai nu kā stoiķis,
vai nu kā Pusijs tu, vai nu kā Tonijs Soprano.
Šie kadri slikti, vajag citu “Istabu”.
Šķiet, tagad Kafka raksta ziņu virsrakstus
un dara to mirkli pirms miršanas.
Politiķu runas – kaķim zem astes,
tā ir pusiju diršana.
I:II
Bet tik ļoti gribās visu kā kādreiz,
tik ļoti gribās visu, kā bija.
Laiks ir nežēlīgs, es nebūšu pārsteigts,
redzot sprādzienu, kas aizsedzis sauli.
I:III
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Ja pagātne mums neko neiemāca,
tā met līkumu.
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Pieredze, ko nepieraksta,
nekļūst par pagātni.
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Ja pagātne mums neko neiemāca,
tā met līkumu.
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Pieredze, ko nepieraksta,
nekļūst par pagātni.
II
Saulīte izskatās kā bērna smaids –
tajā ir silta cerība un tātad kaut kas naivs.
Nojauta saka: gaidi radikāli vēsu laiku,
āmuru mainīs lielgabals ar bumbu – Deklans Raiss,
pagātne sūtīs savas banderoles
un vecie kari liksies sadzīviskas anekdotes,
būs kājām gaisā dievu panteons,
līdz tirāns zaudēs kauju pēdējo kā Vaterlo.
Jo vairāk domāju, jo krītu dziļāk,
un ceļš uz laimi liekas garāks nekā Rīga–Viļāni.
Varbūt kas mainītos, ja boldā tiktu izcelts zemteksts.
Varbūt man trūkst serotonīna tikai – Mišels Velbeks.
Iemeslu smaidam reizēm grūti atrast,
bet es kā korejietis zinu, kur tas suns ir aprakts –
es gribu kapā redzēt mūsu kapraci,
es gribu kapā redzēt mūsu kapraci.
II:II
Un tik ļoti gribās visu kā kādreiz,
tik ļoti gribās visu, kā bija.
Laiks ir nežēlīgs, es nebūšu pārsteigts,
redzot sprādzienu, kas aizsedzis sauli.
II:III
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Ja pagātne mums neko neiemāca,
tā met līkumu.
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Pieredze, ko nepieraksta,
nekļūst par pagātni.
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Ja pagātne mums neko neiemāca,
tā met līkumu.
Vienā upē divreiz neiekāpsi.
Pieredze, ko nepieraksta,
nekļūst par pagātni.
♫ Dziesma no albuma “Starpsezona I”, 2025.
☰ Ierakstīts Lielvārdē, studijā PKI 1.6, 2024.