I
Es nekad nebiju prom, tikai kāpu augstāk:
mani koncerti kā Teikas ēkas – daudz stāvu.
A klases emsijs ārpus industrijas –
man teica, šādi nevar, bet tās bija viltus ziņas.
Ja sāktu vēlvienreiz, – skanētu tāpat.
Mūza atnāca pie manis un tad palika pa nakti.
Nelabvēļi mani dzird un meklē validola paku.
Es uz bīta cilpas – tas ir vēl viens Hamiltona aplis.
No tā, cik ļoti mīlu repu, metas zosāda,
reizēm ceru, ka ir otrādi.
Ja tikai tagad sāktu savas vīzijas pierakstu,
PKI būtu Pagrīdes Klīnikas Ieraksti.
Es un bīts – mums ir unisons.
Latvieša sirds, pārstāvu baltus kā Dumidors.
Vārdu spēļu čempions, Scrabbl’u ēdu brokastīs,
kamēr algoritms rada lētus godavīrus.
II
Viss ir tik vienkārši, cik vien var būt:
viens brīdis, viens mirklis, viens pulss,
viens bīts, viens miķis un liels pūlis –
pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
III
Reizēm jo vienkāršāk, jo labāk,
bet man tik ļoti patīk sarežģīt.
Tas laikam iesakņojies dabā manā
tāpat kā cieņa, spēks un pazemība.
Varbūt es domāju par ilgu, bet
pārnesu nozīmes uz rokām un pār tiltu.
Klauvēju pie durvīm ar cilpām un basu – je-
hovas liecinieks kā Bigijs un Nas.
Tavi reperi tā nemāk: spļauju pančus kā liesmu,
eju cauri viņu rindām tā kā nazis caur sviestu –
man nav, kur aizķerties. Nekā personīga.
Kad pazūd darbs ar valodu, – pazūd personība.
Tik ļoti pieklājīgs, ka ej tu dirst.
Labvēlis, kas gaida to, kad Putins beidzot mirs.
Puikas uztin džointus, zaļus tā kā eikalipts,
bet man ļoti patīk skaidrā – to man teica sirds.
IV
Viss ir tik vienkārši, cik vien var būt:
viens brīdis, viens mirklis, viens pulss,
viens bīts, viens miķis un liels pūlis –
pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
Pacel rokas gaisā, ja tu to jūti!
♫ Dziesma no albuma “Solus Rex”, 2026.
⚯ Skaņdarbā izmantoti fragmenti no Gustavo dziesmas “Nē un nē” (“Beidzot!”, 2004), Ozola dziesmas “Spēks” (“Cieņa un mīlestība”, 2001) un Artura Skuteļa un Marko dziesmas “Helsinki” (“Melnezera grāmata”, 2023).
☰ Ierakstīts Lielvārdē, studijā PKI 1.6, 2025.